jbj-spiner-logo

Biežāk uzdotie jautājumi

Pastāv daudz dažādu koka izstrādājumu veidu, un koksni var izmantot dažādās nozarēs. Koka izstrādājumi ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, tos izmanto celtniecībā, mēbeļu ražošanā, papīra izgatavošanā vai ēku apsildīšanā, un šie ir tikai daži piemēri, kur tiek izmantoti koka izstrādājumi. Mūsu uzņēmums nodarbojas ar koksnes kurināmā izstrādājumu tirgošanu, piemēram, kokskaidu granulām, RUF un Nestro koksnes briketēm, malku un pagalēm, kā arī ar skaliņiem aizkuram.

Kompozītmateriālu koksnes izstrādājumi tiek izgatavoti, saistot dažādas šķiedras, koka dēļus vai daļiņas ar dažāda veida ķīmiskām vielām, piemēram, līmi vai plastmasu. Šos koka izstrādājumus visbiežāk izmanto mēbeļu, grīdas, attēlu rāmju un daudzu citu ikdienas izstrādājumu izgatavošanā.

Inženierijas koksnes izstrādājumi ir koksnes izstrādājumi, kas ražoti, lai mazinātu to dabiskos trūkumus un paaugstinātu to izturību, tāpēc inženierijas koksnes izstrādājumi kalpo ilgāk, kā arī ir piemēroti sarežģītākiem risinājumiem nekā dabīgais koks. To var panākt tikai, izmantojot dažādas ķīmiskas vielas, līmes un plastmasas materiālus.

Koksni var izmantot daudzos veidos, vispopulārākie no tiem ir koks kā kurināmais, celtniecības materiāls, mēbeļu un papīra izgatavošanas izejmateriāls, kā arī darbarīki un citi ikdienā lietojami priekšmeti. Koka kā kurināmā izmantošana kļūst arvien populārāka, jo ir daudz dažādu koksnes kurināmo veidu, no kuriem izvēlēties, turklāt koksne ir videi draudzīga.

Mūsdienās pastāv 3 galvenie fosilie kurināmie – dabasgāze, ogles un nafta, un tos visus izmanto enerģijas ražošanai. Dabasgāze ir butāns, propāns, sērūdeņradis, oglekļa dioksīds un daudzi citi, ko plaši izmanto visur pasaulē. Akmeņogles ir nogulumieži un galvenokārt satur oglekli sajauktu ar citiem elementiem, piemēram, sēru, slāpekli un citiem. Nafta ir jebkura šķidrā degviela, kuru izmanto enerģijas ražošanai, to sadedzinot, un to var izmantot arī māju apsildīšanai, elektroenerģijas ražošanai vai transportlīdzekļu uzpildei.

Nē, koksne nav fosilais kurināmais. Akmeņogles, nafta un dabasgāze ir fosilais kurināmais. Lai arī fosilo kurināmo veido dabisks process, to dzīves cikls ir ļoti ilgs, un tie nav atjaunojamie resursi vai ilgtspējīgs enerģijas avots. Tātad, koks ir atjaunojamais resurss tā īsākā dzīves cikla un ilgtspējības dēļ.

Koksnes kurināmais ir cieta veida degviela, kas degšanas procesā rada gaismu un siltumu. Visizplatītākie koksnes kurināmā veidi ir pagales un malka, koksnes skaidas, dažāda veida granulas un briketes, kā arī kokogles, loksnes un zāģskaidas.

Kokam nav noteiktas ķīmiskās formulas, tāpēc tas ir tādu savienojumu kā lignīns, celuloze, ūdens, hemiceluloze u.c. maisījums, kas koksnes materiālā ir nevienmērīgi sajaukti.

Jā, koksne ir galvenais jeb primārais kurināmais. Primārais kurināmais ir dabā sastopami blīvi primārās enerģijas avoti, un to var iegūt, ievākt, savākt, attīrīt vai šķirot tieši – bez enerģijas pārveidošanas procesiem, nav jāveic papildu ķīmiski vai fizikāli procesi. Turpretī sekundārais kurināmais bieži ir enerģijas pārejas veids starp primāro enerģiju un enerģijas pakalpojumiem.

Lai gan ir pierādīts, ka pareiza koksnes ieguve un ražošanas prakse ir ilgtspējīga enerģijas ieguves metode, dažādi nozaru pārkāpumi rūpniecībā var šos resursus izsmelt, padarot tos neatjaunojamus. Bet parasti, izmantojot koksni, jūs izmantojat atjaunojamo kurināmo.

Potenciāli koks var kļūt par neatjaunojamu enerģijas avotu – tas atkarīgs no rūpniecības prakses – ja patēriņa līmenis ir lielāks par atjaunošanas ātrumu, tas var novest pie tā, ka meži neatjaunojas pietiekami ātri, ir mazāk ilgtspējīgi un galu galā kaitīgi ietekmē dabu.

Būtībā koksnes kurināmais ir atjaunojama, ja to iegūst un izmanto pareizi un atbildīgi, tomēr tā var pārvērsties par neatjaunojamu kurināmo, ja rūpniecības nozares bezjēdzīgi izšķērdē koksnes resursus, nedodot laiku to atjaunošanai.

Ja izvēlaties savas mājas apkurināt ar malku, jūs, izmantojot to kā kurināmo, faktiski samazināsiet atkritumu daudzumu un piesārņojumu. Tas neveicina siltumnīcas efektu un ir oglekļa neitrāls kurināmais. Degšanas procesā izdalītais ogleklis balansējas, jo to absorbē pārējie augošie koki.

Bezatbildīga mežu ekspluatācija var izraisīt mežu atmežošanos jeb deforestāciju, kā arī ekosistēmu un dzīvnieku dabisko dzīvotņu iznīcināšanu. Koksnes kā kurināmā potenciālais pielietojums var palielināt gaisa piesārņojumu, ja tiek izmantots zemas kvalitātes koksnes kurināmais, piemēram, lai mākslīgi paaugstinātu degšanas īpašības ar tiem pievienotiem izstrādājumiem, piemēram, līmi vai citām ķīmiskām vielām.